2018.gada pavasarī ieguvu tiesības apstrādāt mazdārziņu. Tajā bija betona pamati siltumnīcai, un zem 25 cm melnzemes slāņa bija skaisti dzeltena grants. Uz pamatiem tika uzbūvēta 12 m² liela siltumnīca. Vienīgais ūdens avots ir no siltumnīcas jumta savāktais lietus ūdens, tāpēc svarīgi atrast paņēmienu, kā visu ūdeni atdot tikai augiem. Siltumnīcā vispirms izraku visu melnzemes slāni, tad ieklāju samitrinātu kartonu, kuru pārkaisīju nedaudz ar mālu pulveri, veidojot daļēji ūdens necaurlaidīgu membrānu. Tad uzklāju zaļas zāles un siena slāni apmēram 15 cm biezumā, kurus samitrināju izspiesta sūkļa mitrumā. Visu nosedzu ar izraktās melnzemes  20cm biezu slāni un nomulčēju ar sienu. 

No ārpuses gar pamatiem izraku grāvīti, lai ūdens no apkārtnes tajā sakrājas un, plūstot zem pamatiem, mitrina augsni siltumnīcā. Tas darbojās labi - pēc kārtīgas lietusgāzes augsne 2 nedēļas bija par mitru.

Tā kā pagājušā vasara ar lietu mūs nelutināja, tad varēju uzkrāt un izlietot 2.5 m² lietus ūdens visam dārzam. Tas siltumnīcas un dārza laistīšanai visas sezonas garumā bija par maz,  tāpēc bija nepieciešams meklēt labāku risinājumu ūdens uzkrāšanai augsnē. Rudenī siltumnīcā pārveidoju dobi pēc paugurdobes principa, izmantojot koksni, mazos kartupeļus un dārzeņu atlikumus, augu lakstus, koku lapas un sienu. Jauno dobi nomulčēju ar sienu, uzliku akmeņus kā siltuma akumulatorus un ''ielaidu rudenī''.

Rudens, ziemas un pavasara periodā trūdošā koksne uzkrās sevī lielu ūdens daudzumu, kuru augi varēs izmantot vasaras periodā.