Iecerēto dobi vislabāk ar mulču pārklāt iepriekšējā vasarā, tad pavasarī velēna būs sadalījusies un izveidojusi irdenu, auglīgu slāni augsnes virskārtā. Mulča jāklāj pietiekami biezā slānī, lai tai cauri neietu gaisma un no augsnes neiztvaikotu ūdens. Ja mulča ir vairāk nekā piecus centimetrus bieza, tad tā darbojas kā siltumizolācija. Augsnei pirms mulčēšanas ir jābūt pēc iespējas mitrākai, jo lietusūdeni vispirms uzsūks mulča un tikai pēc tam mitrums tiks augsnei.

Audzējot kartupeļus, mulčas slānim jābūt 40-45 cm biezam, bet dārzeņiem un pārējiem augiem pietiks ar 5-15 cm biezu kārtu. Izmantojot sienu no ruļļiem, tas jāuzirdina, citādi kartupeļu laksts nespēj izlauzties cauri blīvam slānim. Mulčai izmantojamais siens var būt arī iepuvis, sapelējis, mitrs, lopkopībā neizmantojams. Mulčējot dārzeņus un citu augu stādījumus, tas nav nepieciešams. Lai izveidotu dobes neapstrādātā augsnē, kā pirmos audzē kartupeļus. Otrajā gadā varēs stādīt jau sīpolus, kāpostus un sēt lielu, spēcīgu augu sēklas. Trešajā sezonā sēj burkānus un citus augus ar sīkām sēkliņām.

Lai šādi audzētu kartupeļus, vispirms nopļauj zāli, kuru atstāj turpat. Tad uz mitras zemes liek kaudzīti satrūdējušu kūtsmēslu, komposta vai trūdzemes, uz tās uztupina kartupeli un apklāj ar 40-45 cm biezu siena kārtu. Atstatums starp kartupeļu rindām ir 45-50 cm. Pēc pieredzes varam ieteikt dobi veidot 1.5m platu, kurā bumbuļus izkārto trīs rindās pēc šaha lauciņu principa. Neuztraucieties, ja kaimiņu laukā jau zaļo laksti, bet jūsu laukā virs siena nemana vēl nekā. Ir jāpaiet 1-1.5 mēnešiem, līdz parādīsies pirmais zaļums. Sezonas laikā jāseko, vai mulčas slāni ir jāpapildina, jo pārāk plāna kārta ļaus gaismas izkļūt līdz bumbuļiem un tie kļūs zaļi.

Ja mulčas slānis tika uzklāts iepriekšējā vasarā, tad stāda, izbāžot roku ar kartupeli cauri mulčai līdz augsnei. Vēlams kopā ar kartupeli saujā ielikt arī cūku pupu - slāpekļa piesaistītāju.

Novākt ražu var divos veidos - vainu atceļot sienu, salasot bumbuļus un mulču novietojot atpakaļ, vai pabāžot roku cauri mulčas slānim un savācot sataustītos bumbuļus. Otrajā gadā atliks papildināt mulčas slāni, bet stādīt nevajadzēs.

Labāk stādīt agrās un vidēji agrās kartupeļu šķirnes –‘Priekuļu agros’, ‘Prelmu’, ‘Madaru’. Ilze Mežniece Latgales pusē iesaka šķirni ‘Siņeglazka’.

Esam stādījušas kartupeļus arī zem lapām, bet rezultāts bija neapmierinošs. Mēs stādījām pavasarī, bet lapas ir jāuzsedz rudenī, citādi tās nesablīvējas un veido pārlieku irdenu, gaismas caurlaidīgu slāni.

Kad augsne gatava citu augu audzēšanai, esošajā mulčas slānī izveido nelielu vadziņu līdz kailai augsnei un sēj vai stāda tajā. Var veidot taisnu vagu, spirāli, apli vai citas formas pēc vēlēšanās. Sējumus un stādījumus ar mulču nepārsedz, mulčas slāņa biezums 5-15 cm. Mulčēt var arī pēc sēšanas un stādīšanas, atstājot nelielu brīvu zonu ap stādiem un sējumiem. Vasarā jāseko, lai slānis ir pietiekami biezs, un jāpapildina tas. Šim nolūkam var arī izmantot svaigi pļautu zāli, vienā reizē liekot ne vairāk kā 5cm biezu slāni. Augsni mulčē arī siltumnīcā, tādejādi samazinot gaisa mitrumu un pasargājot augu saknes no pārkaršanas. Pēc Geofa Lavtona (Geoff Lawton) pētījumiem, mulča samazina ūdens patēriņu desmit reizes. Pēc mūsu pieredzes, mulčējot gurķu stādus, vēlams atstāt brīvu slāni 10cm rādiusā. Gurķim nepatīk, ja mulča ir klāt pie stumbra. Tomāti un paprika pret to neiebilst.

Ārzemēs populāra ir mulčēšana ar kartonu, bet mūsu pieredze ir negatīva. Kartons veido slāni, kurš nelaiž cauri ne tikai gaismu, bet arī mitrumu. Ja to nepārklāj ar mulču, tas izžūst un nesadalās ļoti ilgi, savukārt zem mulčas slāņa veido membrānu, kas aizkavē augsnes mikroorganismu piekļūšanu mulčai kā barības avotam. Kartonā ir arī ļoti daudz oglekļa, kura līdzsvarošanai nepieciešams papildu slāpeklis. Kartonu var izmantot vietās, kur jāiznīdē zāle, lai gan, noklājot apmēram 10cm biezu zaļas zāles slāni un nomulčējot ar sienu, velēna sadalās 1-1.5 mēnešu laikā.

Mulčēšanai izmantojot koka šķeldu vai zāģu skaidas, ir jānodrošina proporcionāls slāpekļa daudzums - pretējā gadījumā augi cietīs no slāpekļa trūkuma. Mēs par to pārliecinājies praksē. Ar ābeles šķeldu mulčētā dobē ražu bija grūti ieraudzīt, un šīs kļūdas izlabošana prasīja divus gadus. Apmēram tāds pats laiks nepieciešams, lai augsne atgūtos no rakšanas, aršanas, frēzēšanas un citām šāda veida darbībām. To, kā mulčējot mainās augsnes virskārtas struktūra, var sajust jau pēc gada.

Ja pieejams daudz materiāla un darba roku, var veidot slāņveida mulču, kas pēc būtības ir kompostēšana uz vietas. Tas ir labāk, nekā pārrakt komposta kaudzi, šādi iznīcinot daļu tajā esošās dzīvības. Par slāņveida mulčas veidošanu var sīkāk lasīt grāmatā ''Gajas dārzs''. Dabā augsnes struktūru veido augu atmirušās daļas no augšas un augu saknes sadarbībā ar mikroorganismiem -  no apakšas. Šo principu vēlams izmantot arī savā dārzā.