Iepriekšējā rakstā par organiskajām dobēm tika pieminēts “zāles raudzējums”, par kuru gribas pastāstīt sīkāk.

Atšķirībā no tautā pazīstamās zāļu vircas, kura izceļas ar negantu smaku, šis raudzējums smaržo pēc skābētiem gurķiem, vai kāpostiem. Lai to pagatavotu būs nepieciešams trauks ar blīvi nepiegulošu vāku, svaigi pļauta zaļa zāle, pa saujai augsnes no dīķa malas, lapkoku meža (labāk ņemt zem lazdām ), sauja cukura vai burka pērnā ievārījuma. Lielākai mikroorganismu dažādībai pievienojam arī sauju “Biomiksa”. Trauku gandrīz līdz augšai piepilda ar zāli, pievieno saldumu un augsni (augsnes saujas var iebērt zeķē un to iekārt traukā). Kad tas viss izdarīts, trauka saturu pārlej ar ūdeni atstājot brīvu sprīža tiesu no trauka augšmalas, jo zāle uzpeldēs un būs jāapmaisa. Traukam uzliek vāku tā, lai piekļūtu gaiss bet ne saules gaisma. Vasaras vidū masa būs gatava apmēram pēc trīs dienām, vēsākā laikā process var aizņemt nedēļu. Šķidrumu atšķaidot proporcijās 1:7-10, izmanto augu piebarošanai, bet mikroorganismiem pilno masu liek zem mulčas slāņa augu sakņu tuvumā. Šādā veidā augsni un augus piebaro līdz augusta sākumam vai vidum. Ja raudzēšana notiek nepārtraukti, tad augsni un “Biomiksu” pievieno tikai pirmajā reizē, bet saldums jādod katru reizi no jauna. Cukurs nepieciešams, lai palīdzētu attīstīties aerobajām baktērijām, kuras dzīvo augsnes virskārtā un sadala svaigas organiskās vielas. Iztukšojot mucu, atstājiet daļu šķidruma “ieraugam”, piepildiet mucu ar zāli, pievienojiet saldumu un pārlejiet ar ūdeni. Lūdzu nepievienojiet pelnus, jo tas var nepatikt mikroorganismiem. Šis mikroorganismu pavairošanas process nav stingri kontrolējams, vasaras laikā kāds pievienosies vai aizies (vasaras beigās veiktajās analīzēs“ Biomiksā” esošais trihodermas mūsu paraugā netika atrastas), bet pēc manas pieredzes tas ir pagaidām ātrākais veids kā augsnē atgriezt dzīvību.

Šādi darbojoties, divu sezonu laikā ir izdevies panākt to, ka augsnē ir atgriezušās sliekas un daudzgadīgie augi pieņēmušies sparā un augumā. Sadaloties zaļiem augiem augsnē nonāk visbagātīgākais “kokteilis”, kuru var izmantot gan pazemes pilsoņi, gan augi. Tie var paņemt jau gatavas barības vielas un lieki netērēt enerģiju to sintezēšanai. Šis paņēmiens ir darbietilpīgs, bet noder nepacietīgajiem. Protams, ka augsni mehāniski neapstrādājot, mulčējot, atstājot augu saknes augsnē un neaizvācot organiskās vielas, ar laiku viss notiks pats no sevis un, ja vien ir pietiekami daudz pacietības, tad tas ir pat drošāks ceļš.