Augsne nav tikai nedzīvs substrāts augu audzēšanai, tā ir vesela pasaule, kurā katrs tās iemītnieks veic savu daļu darba, pārstrādājot organiskās vielas un daloties ar sava darba rezultātiem. Augs ir viena neliela daļa no šīs perfekti organizētās sistēmas. Augsnes iemītnieki jeb ''pazemes pilsoņi'' darbojoties saražo visu veselīgam augam nepieciešamo. Savukārt augi, caur saknēm izdalot cukurus, baro augsnes mikroorganismus. Šis ir tikai viens neliels piemērs sistēmas darbības ilustrācijai.

Tas nozīmē, ka jābaro ir augsnes iemītnieki, nevis augi. Pazemes pilsoņiem ir nepieciešams sabalansēts uzturs, kurā ir 20-30 daļas oglekļa uz 1 daļu slāpekļa. Oglekļa - slāpekļa attiecību biežāk izmantotajos materiālos var aplūkot tabulā.

Vēlamo oglekļa - slāpekļa attiecību var nodrošināt, izmantojot organisko materiālu tā, kā tas notiek dabā, tas ir ,mulčējot. Augsnes auglīgo slāni ar mulču audzē no augšas, bet ar augu saknēm un augsnes iemītnieku izdalījumiem - no apakšas.

Augu saknes atmirstot papildina organisko vielu daudzumu augsnē, kā arī veido kanālu sistēmu, kura:

• palīdz iekļūt gaisam un ūdenim dziļi augsnē,
• veido barības vielām bagātu vidi jauno saknīšu attīstībai,
• to labprāt izmanto sliekas, papildinot ar vielmaiņas produktiem.

Labākais veids, kā zemē saglabāt mitrumu, ir liels organisko vielu daudzums tajā un mulčēta augsnes virskārta. Mehāniski apstrādājot augsni, tiek radīti nelabvēlīgi apstākļi pazemes pilsoņiem, izjaukta augsnes struktūra un tiek izveidots kailas zemes laukums, kāds dabā ir sastopams tikai katastrofu vietās.

Ievadot augsnē lielu gaisa daudzumu, mikroorganismi sāk ļoti aktīvi darboties, patērējot lielu daudzumu oglekļa un saražojot vairāk barības vielu, nekā augi spēj patērēt. Tā kā zeme ir neapsegta, tad lietus un sniega kušanas ūdeņi neizmantotās barības vielas aizskalo. Ja šādas darbības notiek regulāri, tad rezultātā iegūstam noplicinātu augsni bez humusa un organiskajām vielām. Tāda augsne pēc katra lietus sablīvējas un nespēj saglabāt sevī ūdeni. Minerālmēslu un agroķīmisko preparātu lietošana tikai pasliktina situāciju. Lai atveseļotu rūpnieciski izmantotu augsni, ir nepieciešami apmēram septiņi gadi.

Mulčēšanai izmantojami ir tādi materiāli kā siens, lapas, zāle, salmi, koksne, u.c.

Mūsu pieredze rāda, ka vislabāk ir izmantot sienu, kurš var būt arī lopbarībai nederīgs. Sienā oglekļa - slāpekļa attiecība ir tuva optimālajam, un siens arī netiek apstrādāts ar agroķīmijas preparātiem, ko nevar teikt par salmiem. Salmos ir lielāks oglekļa saturs, tātad ir nepieciešams vairāk slāpekļa, lai mikroorganismi varētu to sadalīt; tie veido irdenāku mulčas slāni un uzsūc mazāk mitrumu. Nobirušās lapas ir labs mulčēšanas materiāls kokiem un krūmiem, ja tās izmanto rudenī. Pavasarī uzklātais slānis būs irdens un neveiks nepieciešamās funkcijas. Lapas sadalās lēnāk nekā siens. Dārzeņu atlikumi, kūtsmēsli, augu zaļā masa ir lielisks slāpekļa avots. Koksne ļoti labi uzsūc un saglabā mitrumu, to parasti izmanto augsto un paugurdobju veidošanai. Ieteicams izmantot lapu koku koksni, jo tā saskarē ar augsni ātrāk sadalās. Vēlams pievienot pietiekami daudz svaigas zāles, dārzeņu atlikumu vai citu slāpekļa avotu. Augsnes iemītnieki reaģē ātrāk nekā augi un slāpekli izmanto pirmie. Ja slāpekļa būs par maz, augiem tā pietrūks.

Mulčēšanas priekšrocības ir:

• labvēlīgas vides radīšana dzīvībai augsnē,
• mitruma saglabāšana,
• temperatūras svārstību izlīdzināšana,
• augsnes auglības palielināšanās,
• veselīgi augi.

Mīnusi ir:

• lēnāka augsnes iesilšana pavasarī,
• nepieciešams liels mulčējamā materiāla daudzums.

Ja tomēr ļoti gribas rušināties, tad iesakām izmantot Fokinaplakangriezi, ar kuru apstrādā augsni ne dziļāk par pieciem centimetriem. Tomēr arī šādu augsni vajadzētu mulčēt.

Lai ko tu dārzā darītu, apsver, vai tu veicini augsnes atjaunošanos un stabilas sistēmas izveidošanos.