Dārzā un tā apkārtnē augošie augi var priecēt ne tikai mūsu acis uz garšas kārpiņas, tie spēj krietni vairāk - audzēt augsni ar savām saknēm, pasargāt savus kaimiņus no slimībām un kaitēkļiem, pievilināt derīgos kukaiņus un pabarot tos, kalpot par balstu citiem augiem. Kā notiek barības vielu aprite dabā? Augs caur saknēm uzņem barības vielas no augsnes un nodod tās stumbram, lapām un sēklām. Rudenī, atmirstot virszemes daļai, atmirst arī saknes. Nolūzušais stumbrs un nobirušās lapas kļūst par barību ''pazemes pilsoņiem'', kuri to visu pārstrādā augiem uzņemamā formā. Arī ar saknēm notiek tas pats. Tām satrūdot, augsnē veidojas tuneļi ar auglīgas augsnes sieniņām, kur labi augt jauno augu saknītēm, uzkrāties gaisam un ūdenim. Tā darbojas tā sauktie ''pionieraugi'' jeb augi, kuri pirmie parādās katastrofu vai citās vietās ar kailu augsni. Tie piesaista barības vielas un tādejādi sagatavo augsni nākamajām augu sugām. Daudzi no pionieraugiem ir mūsu mīļotās nezāles. Par nezālēm mēs tās nosaucam, nesaprotot to lomu augsnes līdzsvara atjaunošanā. Nevajadzētu izraut nezāles ar visām saknēm, bet nogriezt to augšanas punktā, virszemes daļu atstājot turpat kā mulču. Būtu jāizvērtē arī, vai tiešām ir nepieciešams visu perfekti izravēt, jo, piemēram, sausā, karstā laikā noēnojums palīdz saglabāt mitrumu augsnē - veidojas tā sauktā dzīvā mulča. Ir daudz augu  barības vielu piesaistītāju, bet visizcilākā ir tauksakne, kura veido lielu sakņu un lapu masu, no augsnes dziļākajiem slāņiem piesaista slāpekli, kāliju, mangānu, kalciju, dzelzi un silīciju. Augu var pilnībā apgriezt 2-3 reizes sezonā. Pēdējo reizi apgriež augusta vidū, lai augs paspēj ataudzēt lapas līdz ziemas sezonai. Virszemes daļa ir labs mulčas materiāls, bet mums šķiet, ka tās labāk izmantot vircas gatavošanai. Spaini lapu liek traukā un aplej ar spaini ūdens, pievieno divas ēdamkarotes pelnu, vienu puslitru ievārījuma, sīrupa vai sauju cukura, sauju meža zemes, visu kārtīgi izmaisa un pārsedz tā, lai nelīst iekšā ūdens, bet piekļūst gaiss. Trauku vēlams katru dienu stipri izmaisīt.Šādā veidā gatavotai vircai nav nepatīkamās smakas. Vircu lieto augu laistīšanai, atšķaidot ar ūdeni 1:10. Pēc šķidruma noliešanas pāri palikušo masu palieciet zem siena mulčas kāda barības vielas prasīga auga tuvumā. Un saņemiet sirsnīgu paldies. Izmantojot minēto principu, var gatavot visdažādākās zāļu vircas.

Lai pasargātu augus no nevēlamo kukaiņu - kaitēkļu postījumiem, iesakām veidot jauktos stādījumus. Ja kukainim ir jāveic garš ceļš no viena auga līdz otram, tad pastāv liela iespēja tam pašam kļūt par kāda pusdienām. Arī tas, ka dažādi augi izdala atšķirīgas smaržas, galīgi sajauc galvu kārumniekam. Mono kultūras ir jebkura kaitēkļa sapnis - viss nepieciešamais vienuviet un ļoti daudz. Augi - kukaiņu pievilinātāji nodrošina ar ziedputekšņiem un nektāru plēsīgo kukaiņu kāpurus, tādēļ ir vēlams, lai dārzs ziedētu no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Derīgo kukaiņu piesaistīšanai nepieciešams radīt tiem piemērotas dzīvesvietas - mulča, pērnās lapas, zaru kaudze, caurs bluķītis, niedru kūlis, akmeņu kaudze. Tas viss var būt apvienots zem viena jumta kukaiņu mājā vai arī kā atsevišķi elementi, kuri sniegs patvērumu arī citai dzīvai radībai. Zaru un akmeņu kaudze būs mīļa ķirzakai, krupim vai ezim. Kukaiņu daudzveidība piesaistīs arī putnus. Grāmatā ''Gajas dārzs'' ir atrodamas tabulas par augiem - kukaiņu pievilinātājiem, barības vielu uzkrājējiem, augsnes irdinātājiem un citām to profesijām. Šīs tabulas atvieglos jums jaukto stādījumu plānošanu.